Nav noslēpums, ka es esmu komplekso mēslojumu piekritēja — tādu, ko ieliek vienreiz stādīšanas (vai pārstādīšanas) laikā, un ar to pietiek.
Taču manā arsenālā ir arī līdzekļi, kas iedarbojas lokāli, precīzi trāpot mērķī, un to pielietojums ir diezgan plašs, lai gan ar tiem nevar pilnībā aizstāt kompleksās piedevas.
Par vienu šādu līdzekli šodien arī vēlos pastāstīt: kā, kad, kāpēc un kādēļ es izmantoju populāro monokālija fosfātu. Man tas ir kā palīdzība augiem. Tomēr arī ar to ir savas nianses.
Barojošs “elitārais deserts”: kāpēc monokālija fosfāts ir noderīgs?
Monokālija fosfāts nav vienkārši mēslojums — tas ir kā īsta enerģijas uzlāde augiem. Tas satur divus būtiskus elementus — fosforu un kāliju — viegli uzņemamā formā. Tas nozīmē, ka augam nav jātērē spēki šīs barības vielas “sagremošanai”, bet tas tās uzreiz uzņem kā sūklis.
Kāpēc tas ir svarīgi?
Tāpēc, ka ziedēšanas laikā, augļu aizmetņu veidošanās posmā un gatavojoties ziemai augiem īpaši nepieciešami tieši šie elementi. Kālijs atbild par garšu, ražas blīvumu un glabāšanās spēju, bet fosfors — par sakņu sistēmu, ziedēšanu un augu imunitāti. Šis mēslojums ātri šķīst ūdenī, neatstāj nogulsnes, nesatur liekās sāļus un smagos metālus. Turklāt tas neuzkrājas augsnē — tātad “pārbarot” augus ar to ir gandrīz neiespējami.
Godīgi sakot, es šo mēslojumu sauktu par “gudro” — tas iedarbojas tieši tur, kur vajag, un netraucē citiem līdzekļiem.
Nekaitēt: kad, kā un kāpēc lietot?
Tagad — pie lietas. Savā dārzā es monokālija fosfātu izmantoju dažādos veidos: dažiem augiem smidzinu uz lapām, citiem leju pie saknēm, bet siltumnīcā to var lietot arī caur pilienveida laistīšanu. Galvenais — nepārspīlēt, visam jābūt ar mēru. Īpaši svarīgi — nejaukt to kopā ar kalciju un magniju. Šie trīs elementi uzvedas kā nesavienojami kaimiņi: vienu dienu viens, pārējie — pēc pāris dienām.
Kāpēc nevar jaukt monokālija fosfātu ar kalciju un magniju?
Kad monokālija fosfāts (KH₂PO₄) nonāk vienā šķīdumā ar kalciju (piemēram, no kalcija nitrāta) vai magniju (piemēram, no magnija sulfāta), notiek ķīmiska reakcija — veidojas nešķīstošas nogulsnes: kalcija un magnija fosfāti.
Tas nozīmē, ka abus mēslojuma veidus esošās uzturvielas augiem kļūst nepieejamas:
Monokālija fosfāts zaudē fosforu,
Kalcijs un magnijs kļūst neuzņemami,
Turklāt pilienveida laistīšanas sistēmās aizsērē pilinātāji.
Devas un lietošanas veids
Dārzeņu stādus es mēsloju ar šķīdumu — 10–15 g uz ūdens spaini (10 litriem), un to var darīt, sākot no trīs lapu fāzes. Lapu mēslojums (smidzināšana pa lapām) vispār ir īsts brīnums: 5 g uz litru ūdens, un miglo agri no rīta vai vakarā. Pēc pāris dienām izskatās, it kā kāds būtu nospiedis pogu “AUGI, MAZULĪT!”
Savukārt augļu kokus un ogulājus var mēslot jau pēc noziedēšanas un vasaras beigās, lai sagatavotu tos ziemai. Lejot pie saknēm — 10–15 g uz ūdens spaini, divas reizes sezonā.
Puķes — trīs reizes vasarā, un rezultāts ir redzams ar neapbruņotu aci: tās burtiski “uzsprāgst” ziedos. Neticat? Pamēģiniet ar petūnijām — tas būs īsts ziedu šovs.
Bet varbūt nemaz nevajag? Kad monokālija fosfāts nedarbojas
Pat šim “brīnumu pulverim” ir savas ēnas puses. Pirmkārt, tas nesatur slāpekli. Tas nozīmē — ja augs vēl tikai sāk augt un tam nepieciešams attīstīt zaļo masu, ar vienu fosfora un kālija mēslojumu būs par maz. Vispirms vajadzīgs slāpeklis, un tikai pēc tam — “fosfors ar kāliju”.
Otrkārt, es neieteiktu to izmantot lēnām augošiem augiem (piemēram, dažiem skujkokiem) — viņi to novērtēs tikai minimāli. Tas ir kā mēģināt paātrināt bruņurupuča skrējienu ar enerģijas dzērienu. Un vēl viens moments — cena. Mazam dārzam tas ir pamatots ieguldījums, bet, ja runa ir par lielu lauku, labāk meklēt lētākas alternatīvas.
Lasi vēl: 40 ml uz 10 l ūdens pret laputīm uz jāņogām – aizsargā krūmus no kaitēkļiem
Vēl viens niansējums: tiek teikts, ka monokālija fosfātu vislabāk lietot tikai siltā laikā. Aukstumā augi to uzsūc sliktāk. Bet šeit ir svarīgi saprast: sliktāk — tas nenozīmē, ka augi to vispār neuzņem. Un tas ir būtiski, jo aukstā laikā augi nespēj paņemt fosforu un kāliju no augsnes, bet, izmantojot lapu mēslojumu, kaut mazliet no tā tomēr nokļūs augā.
Šķir otru lapu, lai lasītu turpinājumu…..
Tevi noteikti interesēs
- Ja es kādreiz arī izdomāšu precēties, tad, visticamāk, tas notiks 50 gadu vecumā, un izvēlēšos jaunu meiteni no laukiemby Rinalds Bergmanis
- Latvijā bankomātos tiek uzsākta jaunas funkcijas ieviešana – tā atvieglos klientiem dzīviby Sandra Ločmele
- Tas sāksies 14.maijā: krusa, lietus, auksts vējš – meteorologs Toms Bricis neiepriecina ar šīs nedēļas prognozēmby Laura Blūma